2023. gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, ieviešot jaunu nodokļu pārbaudes veidu – nodokļu kontroli, kas šobrīd ir galvenais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles veids. Īstenojot šo soli, tika apvienoti vairāki pārbaudes veidi, izņemot auditu, kas joprojām darbojas līdztekus nodokļu kontrolei. Kādas izmaiņas gada laikā, kopš normatīvais regulējums stājies spēkā, ir novērojamas praksē, un kā rīkoties uzņēmējiem, lai izvairītos no nelabvēlīgiem VID lēmumiem?
Rekordgadi PVN pārmaksu atteikumu skaita ziņā
Aplūkojot statistiku, redzams, ka pēdējos divos gados lielākais nelabvēlīgo VID lēmumu skaits saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu atteikumu, nevis ar nodokļu kontrolēm. PVN pārmaksas atteikumu 2022. un 2023. gadā kopā saņēma 2728 juridiskās personas, bet 2024. gada pirmajos 6 mēnešos atteikumu saņēmušas tikai 74*.
Ar ko skaidrojams tik liels PVN pārmaksu atteikumu apjoms 2022. un 2023. gadā? Vai tiešām nodokļu maksātāji šajos gados masveidā centās nepamatoti atgūt pārmaksas? Mūsu pieredze rāda, ka VID lēmumi bieži ir balstīti uz nepilnīgiem datiem vai maldinošām interpretācijām, kas vēlāk tiek labotas tiesvedības procesos. Arī lielais lēmumu īpatsvars liek domāt par budžeta korekcijas pasākumiem, proti, ieņēmumu palielinājumu, jo, neatzīstot PVN pārmaksas, palielinās PVN budžeta ieņēmumi. Būtisks pavērsiens bija Augstākās tiesas Senāta 2023. gada 9. oktobra spriedums lietā Nr. SKA-171/2023, kurā tiesa cita starpā atzina, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir neatņemama PVN sistēmas sastāvdaļa, savukārt tiesību uz nodokļa pārmaksas atmaksu ierobežošana rada nodokļa maksātāja tiesību uz īpašumu ierobežojumu. Tas nozīmē, ka pārmaksas atteikums ir nodokļu maksātāja tiesību ierobežojums un VID lēmums ir jāuztver kā nelabvēlīgs administratīvs akts, kurš ir attiecīgi pamatojams.
2022.-2023. gadā VID pieņēma 30 nelabvēlīgus audita lēmumus lietās pret juridiskām personām. Audita lēmumi pēc nodokļu kontroles ieviešanas ir kļuvuši par retu parādību – 2024. gada pirmajos sešos mēnešos bijis vidēji viens lēmums divos mēnešos.
Arī muitas maksājumu parādu lēmumu skaits turpina samazināties. Kopš 2023. gada jūlija vidēji katru mēnesi tiek izsniegti 15 nodokļu kontroles rēķini. Tas apliecina, ka VID veic regulāras pārbaudes, bet biežāk tās notiek pēc brīvprātīgas korekcijas principa, kas ir galvenā nodokļu kontroles pieeja.
Bezierunu piekrišana VID vai garais tiesvedības process
Līdzšinējā VID stratēģija ir mainījusies – nodokļu pārbaudes notiek kampaņveidīgi. Proti, grupējot un segmentējot nodokļu maksātājus un nodokļu veidus. Tāpēc līdzīgu lietu vilnis nomaina viens otru. Lai arī formāli nodokļu maksātājiem tiek dota iespēja labprātīgi novērst riskus jau pirms nodokļu kontroles uzsākšanas vai tās laikā, praktiski tas nozīmē bezierunu piekrišanu VID izpratnei par situāciju. VID lēmumi, kas ir jau pieņemti, gandrīz vienmēr atceļami, tikai ejot garo tiesvedības procesu.
VID statistikas dati neatspoguļo lēmumus attiecībā uz privātpersonām, tomēr viss liecina, ka tas varētu būt jaunais vilnis. VID informē, ka sāk uzrunāt tos cilvēkus (privātpersonas), kuriem saskaņā ar VID veikto datu analīzi ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par viņu banku kontu apgrozījumu. Pirmie aptuveni 5000 vēstuļu tiks izsūtīti tiem cilvēkiem, kuriem ir konstatētas vislielākās neatbilstības, proti, starpība starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem ir vismaz 90 000 eiro**. Arī uzņēmuma pārejas jautājumi aizvien ir karsts temats strīdos ar VID. Šajās lietās tipiski iegādājoties atsevišķus aktīvus no pārdevēja un pieņemot darbā bijušos pārdevēja darbiniekus, VID konstatē, ka notikusi uzņēmuma pāreja un no pircēja ir piedzenami arī pārdevēja nodokļu parādi.
Mainīt VID viedokli iespējams, savlaicīgi reaģējot un argumentējot
Pieredze rāda, ka, lai izvairītos no negatīviem VID lēmumiem, svarīgi ir savlaicīgi reaģēt uz VID pieprasījumiem un iesniegt pilnīgu argumentāciju jau sākotnējā saziņā. Tādējādi, arī šķietami vienkāršās situācijās, iespējams ietekmēt sākotnējo VID viedokli. Der atcerēties, ka VID vienmēr visus pierādījumus skata caur šauru šaubu prizmu. Uzņēmumi joprojām bieži paļaujas uz to, ka VID iesniegtos dokumentus sapratīs bez paskaidrojumiem un esošā pārbaude ir tikai formāls pasākums. Arī tad, ja rodas strīds par faktiem vai situācijas juridisko vērtējumu, agrīna un pamatota saziņa ar VID ir vienīgais risinājums, kas var palīdzēt un lieti noderēs arī gadījumā, ja būs jācīnās par savu taisnību tiesā.
*Datu avots: VID mājaslapa, sadaļa “Lēmumi”. Dati ir orientējoši un var atšķirties atkarībā no pārbaudes brīža. Dati atspoguļo VID nelabvēlīgos lēmumus juridiskām personām, taču neietver vienošanās līgumus vai pārbaudes, kas novērsušas problēmas bez lēmuma izdošanas.
** Datu avots: VID mājaslapa, sadaļa “Aktualitātes”, publicēts 23.09.2024.
Foto avots: Freepik.com/ Racool_studio