2023. gads solās būt izaicinājumiem pilns gan Latvijas, gan Eiropas un visas pasaules ekonomikai. Sākot no pietuvošanās recesijai, sarežģījumiem vairākās uzņēmējdarbības nozarēs un riskam izsmelt dabasgāzes krājumus, līdz pat pozitīvākiem scenārijiem, kuros varam sagaidīt pārtikas cenu deflāciju un lielākas algas.
Globālais IKP – nedaudz virs recesijas etalona
2023. gads būs augstas nenoteiktības gads un piedāvās sarežģītus un mainīgus apstākļus. Pozitīvi pavērsieni vairāk saistīsies ar negatīvo risku neīstenošanos. Saglabāsies būtiski inflācijas, energoapgādes un jaunu ģeopolitisko satricinājumu riski.
Globālās ekonomikas pieaugums 2023. gadā sasniegs zemāko pēdējo gadu līmeni – 2,3% jeb nedaudz virs 2%, ko izmanto kā globālās recesijas etalonu.
Centrālo banku agresīvā bāzes likmju paaugstināšana veidos lejupvērstus riskus globālajai ekonomikai. Visticamāk, ka eirozonas inflācijas maksimums būs sasniegts 2022. gada decembrī. Pavasarī inflācija mazināsies. Līdz jūnijam ASV līmenis būs aptuveni 4%, bet eirozonā ap 7%. Tā vēl ilgu laiku saglabāsies krietni virs centrālās bankas mērķa – 2%.
Tāpat kā Eiropas Savienība (ES) kopumā, arī Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju, lai gan visa gada IKP pieauguma rādītājus 2023. gadam prognozējam minimāli pozitīvus, tas ir, nedaudz virs nulles. Vislielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas strauji nodedzina mājsaimniecību pirktspēju. Gada kopējo veikumu noteiks tas, cik dziļi gada sākumā nosēdīsies ekonomiskā aktivitāte, kā arī tas, cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē.
Uzņēmumiem jālūkojas celt cenas
Tuvojošās IKP lejupslīdes dziļumu noteiks tas, cik lielā mērā patēriņa kritums izplatīsies uz kapitāla izdevumiem un uzņēmumiem. Pozitīvi, ka mazinās globālo piegādes ķēžu problēmas. Izejmateriālu piedāvājuma uzlabošanās ļaus uzņēmumiem izturēt ekonomikas vājināšanos, ja tā nebūs pārāk dziļa. Daudziem uzņēmumiem bijušas arī labas iespējas paaugstināt cenas. Iedzīvotāju atbalsta programmas enerģijas cenām palīdzēs neitralizēt daļu izmaksu pieauguma.
Prognozētie lejupvērstie riski lielā mērā ir saistīti ar vēl augstākām enerģijas cenām vai citām kara eskalācijas ekonomiskajām sekām. Piemēram, nevar izslēgt pilnīgu Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu šoziem. Tas varētu izraisīt plašākus taupības pasākumus un izraisīt dziļāku lejupslīdi.
Šobrīd prognozes seko noskaņojumam un tās tiks koriģētas arī pavasarī. Ja izkārtosies labvēlīgi laikapstākļi, inflācija apliecinās samazināšanās pazīmes un enerģijas cenās nebūs negatīvu pavērsienu, skats pēc dažiem mēnešiem būs daudz cerīgāks. Šobrīd perspektīvas un noskaņojumu nomāc neziņa. Ja gada sākumā būs redzams, ka tendences ievirzās negatīvajās sliedēs, tad prognozes būs jākoriģē uz leju. Rēķinu maksāšanas disciplīna vājināsies un ietekmēs daudzus uzņēmumus. Uzņēmējiem svarīgi samērīgi lūkoties cenu celšanas virzienā.
Kurām nozarēm klāsies labāk, kurām – sliktāk?
Eksportā būs korekcijas un sagaidāms spēcīgs pretvējš. Jautājums ir – cik liels aktivitātes kritums būs Eiropā? Taču kopumā neliela izaugsme eksportā varētu saglabāties.
Uzņēmējiem, kuri joprojām darbojas Krievijas tirgū, būs arvien lielāki reputācijas un cita veida riski. Pieaugs Krievijas ekonomikas negatīvā ietekme.
Pie tik atšķirīgiem enerģijas cenu līmeņiem Eiropā kritisks faktors būs konkurētspēja. Labas izredzes attīstībai ir IKT nozarei. Tuvākajos mēnešos kritīsies apstrādes rūpniecības apjomi, bet gada otrajā pusē situācijai ir jāstabilizējas.
Izaicinošākais būs panākt būvniecības aktivizēšanos, kas ir bijusi viena no nozarēm, kas ekonomiku ir ievilkusi mīnusos jau 2022. gada 3. ceturksnī. Būvniecību apgrūtina pieaugošās procentu likmes un izmaksas, kā arī pieprasījuma kritums, taču nozari ir jābalsta ieplūstošajiem ES fondiem.
Ne bez grūtībām, bet labas izredzes ir lauksaimniecībai. Izaicinoši apstākļi būs uz patēriņu vērstajiem pakalpojumiem, tirdzniecībai, kuri izjutīs iedzīvotāju paradumu maiņu. Tā ietekmē būs segmenti, kur patēriņš saglabāsies aktīvs un pat pieaugs, bet atradīsies segmenti, kur patērētāju rindas kļūs retākas. Vairāk tas varētu skart izklaides un atpūtas nozari. Nekustamā īpašuma nozarē tuvākos mēnešus valdīs nogaidoša noskaņa. Līdz ko iezīmēsies skaidrāki apstākļi, nozarē aktivitāte strauji atjaunosies.
Inflāciju noteiks enerģijas cenas
Galvenais jautājums attiecībā uz inflācijas perspektīvām ir – kas notiks ar enerģijas cenām? No tā lielā mērā izrietēs arī pārtikas cenu tālākā dinamika. Līdz ko enerģijas vide ļaus stabilāk vērtēt enerģijas cenu dinamiku, tas atspoguļosies arī pārtikas cenās un citviet.
Pagaidām pārtikas izejvielu cenu samazināšanās nav pietiekama, lai tas atsauktos cenās veikala plauktos. Labvēlīgi laikapstākļi ražai pastiprinās pozitīvās tendences. Un otrādi. Joprojām ietekmi veidos karš Ukrainā.
Stabilāks enerģijas cenu redzējums ļaus piebremzēt pakalpojumu inflāciju, kas šobrīd sāk pieņemties spēkā un apliecina, ka vēl kādu laiku izjutīsim pakārtoto cenu celšanas vilni.
2023. gads iesāksies ar ļoti augstu inflāciju un turpmāk tā mazināsies. 2023. gada vidējā inflācija būs tuvu 10%. Noteiktos mēnešos, īpaši gada otrajā pusē iespējama deflācija. Taču tās ilgumu un apmēru nav iespējams prognozēt. Iespējams, ka tā izteiktāk sevi var pieteikt tikai 2024. gadā.
Kas notiks ar degvielas cenām?
2022. gada rudenī naftas tirgus ir bijis saspringts. Tomēr bažas par recesiju, galveno procentu likmju paaugstināšana un Ķīnas Covid-19 politikas rezultātā ir veidojies lejupvērsts spiediens uz naftas cenām.
Pirms ziemas naftas krājumi bija zemi un situācija attiecībā uz dīzeļdegvielas produktiem ir sliktāka nekā 2008. gadā. Tādējādi auksts 2023. gada 1. ceturksnis var būt ļoti problemātisks.
Jaunas sankcijas naftas un naftas produktu importam no Krievijas uztur nenoteiktību. Brent jēlnaftas cena 2023. gada pirmajā pusē pieaugs, bet gada otrajā pusē cenām jāmazinās.
Prognozes par naftas augstajām cenām saistīts ar zemajām investīcijām naftas un gāzes ieguvē pēdējo 10 gadu laikā, kā rezultātā daudzviet ir radušies piegādes ierobežojumi. Arī ASV slānekļa naftas ieguves palielināšana rit lēnīgi. Ir daudz pazīmju, ka cenas virs 100 USD par barelu var kļūt par normu. Bet pamatnosacījums būs tas, kā veiksies globālajai ekonomikai. Jo lielākas būs izaugsmes grūtības, jo vājāks būs pieprasījums un attiecīgi zemākas naftas cenas.
Laiks pierast pie dārgas gāzes un elektrības
Dabasgāzes līgumu cenas 2023. – 2024. gadam ir samazinājušās par aptuveni 50%. Bet to nākotnes darījumu cenas ir 4 – 6 reizes augstākas nekā parasti. Tas pats attiecas uz elektroenerģijas cenām, jo dabasgāzes robežcenas ir cenu etalons lielākajā daļā Eiropas enerģijas tirgus.
Visticamāk, ka būs jāpierod pie gāzes un elektrības cenām, kas ir 3 – 7 reizes augstākas nekā bijis līdz šim. Labvēlīgais sezonas sākums, taupības pasākumi un krājumu līmenis ir ļāvis nodrošināt šo sezonu ar gāzi.
Bet ziemas aukstākais posms vēl ir priekšā, un gāzes cenas 1. ceturksnī pieaugs. Jautājums – cik liels būs pieprasījums un cik augstu tās uzkāps? Auksts gada sākums var novest pie augstākām cenām un zemākiem krājumiem.
Ja ir augsts pieprasījums, ES dabasgāzes krājumi aprīlī var nokrist līdz aptuveni 200 TWh, bet, ja ir silts un pieprasījums ir zemāks, tie paliks pie aptuveni 600 TWh. Tas ir svarīgs aspekts nākamai apkures sezonai. Ja 2023. gada aprīlī krājumi samazināsies līdz 200 TWh, ir risks, ka oktobrī nebūs pietiekami daudz krājumu, lai izvairītos no jauna stresa un augstām cenām.
Mūs priekšā ir nenoteiktība un vismaz 12 mēneši “pārdevēju tirgus”, jo jau šobrīd notiek sacensības, lai līdz 2023. gada oktobrim aizpildītu ES dabasgāzes krājumus apmierinošā līmenī.
Darba tirgus būs saspringts
Ekonomiskās aktivitātes sarukums 2022. gada 3. ceturksnī atspoguļojās arī nelielā bezdarba pieaugumā, sasniedzot 6,9%. Darba tirgus atdziest un bezdarba pieaugums turpināsies. Tendences varētu īpaši pastiprināties gada sākumā un tad stabilizēties.
Tomēr, ņemot vērā, ka gads solās būt visai saspringts, uzņēmēji būs piesardzīgi, pieņemot jaunus darbiniekus. Tādēļ iespējamie uzlabojumi gada otrajā pusē varētu būt nelieli. Nenoteiktības un augsto izmaksu pieauguma dēļ.
Nozaru aptaujas uzrāda, ka pieprasījums pēc darbiniekiem saglabājas, kaut ar viegli lejupejošu tendenci. Vakanču līmenis mazinās, bet tas joprojām ir pietiekami augsts. Pagaidām Krievijas sankciju ietekme plašos mērogos neizpaužas. Ir uzņēmumi, kuri saskaras ar Krievijas tirgus izaicinājumiem un uzsākuši darbinieku optimizēšanu. Izteiktākas tendences varētu parādīties nākamgad, kad arvien vairāk sankciju stāsies spēkā, parādīsies jaunas, kā arī tiks aizpildīti trūkumi esošajās.
7 reizes padomāt pirms kādu atlaist
Labā ziņa, ka darba tirgū nav saredzami iemesli izteikti negatīviem scenārijiem. Krasākas izmaiņas var izpausties enerģijas krīzes apstākļos, kas drīzāk būtu pārāk īslaicīga, lai būtiski ietekmētu ilgtermiņa tendences darba tirgū.
Izteikts darbinieku trūkums ir jūtams visā Eiropā un tas kļūs akūtāks ar katru gadu. Darbinieks ir vērtība, tāpēc darba devēji 7 reizes padomās pirms atlaist darbinieku. Tādēļ šāds solis tiks veikts vien ārkārtas situācijās.
Darba tirgus atdzišana ļaus nedaudz samazināt spiedienu par algu celšanu. Tomēr tas saglabāsies.
Darba meklētāju īpatsvars 2023. gada beigās prognozēts 7,3% apmērā.
Novērst uzmanību ar prēmijām
Vidējā darba alga 2021. gada 4. ceturksnī sasniedza 1336 eiro, bet 2022. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija jau 1384 eiro. Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 82 eiro jeb 6,3%.
Šāds pieaugums gada laikā pat nedaudz izbrīnīja ar savu lēnīgumu. Gan tāpēc, ka tas iepalika no kaimiņiem (Igaunijā – 8,1%, Lietuvā – 12,6%), gan tādēļ, ka inflācijas dēļ varēja gaidīt straujāku kāpumu. Šķiet, ka uzņēmēji nepadodas darbinieku spiedienam pilnā mērā kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu.
Gada beigas ir raksturīgas ar strauju lēcienu darba atalgojumā, jo šajā laika posmā ir zīmīgi svētki, kas pacilā noskaņojumu. Tiek izmaksāti bonusi un prēmijas. Šoreiz tos papildinās tādi, kas mērķēti īstermiņā darbiniekiem kompensēt inflāciju. Iespēju robežās. Prēmiju izmaksas ir elastīgs instruments un var nedaudz novērst uzmanību no pastāvīga algas pielikuma prasībām.
Grūtāk klāsies sankciju skartajos uzņēmumos
Katram darbiniekam un darba devējam būs savs stāsts par to, kas 2023. gadā notiks ar darba algām. Vispirms toni noteiks ekonomikas gaita, kas koriģēs darba tirgu un tālāk attiecīgi algas.
Patlaban darba tirgus prognozes ir visai stabilas, kaut samērīgs bezdarba pieaugums ir sagaidāms. Taču tam nevajadzētu būtiski ietekmēt darba samaksas pieauguma dinamiku.
Algas ir svēta lieta un drīzāk tiks atlaisti darbinieki, optimizējot darbību, nekā aizskartas algas.
Būs darba devēji, kas centīsies algu pieaugumu pastiprināt, lai atbalstītu darbiniekus. No otras, būs uzņēmumi, kuriem būs ierobežotas iespējas kāpināt izmaksas. Taču vidējā alga turpinās celties, jo to stimulēs gan minimālās algas pieaugums, gan spiediens no darbinieku puses.
Grūtāk ies to uzņēmumu darbiniekiem, kuru darbību skars sankciju ietekme, pieprasījuma, konkurētspējas kritums vai resursu ierobežojumi. Enerģētikas krīze var sarežģīt situāciju apstrādes rūpniecībai un būvniecībai.
Vidējās algas pieaugums arī nākamgad, visticamāk, iepaliks vidējai inflācijai. Situācija sāks kļūt sabalansētāka uz gada beigām.
Būtiskāks par cenu līmeni ir patēriņš. Ja būs labvēlīgi apstākļi un enerģijas patēriņš būs mazs, cenu ietekme būs ierobežotāka. Savukārt, ja būs liels enerģijas pieprasījums, tas var pastiprināt cenu kāpumu un vēl vairāk ierobežot patēriņu. 2023. gadā vidējās algas pieauguma prognoze ir 7,8%.