Lēnas izaugsmes gads

Lēnas izaugsmes gads

Inguna Ukenābele, LETA

Lēni, lēni, joprojām lēni. Tieši tā var raksturot Latvijas un arī Eiropas kopējās ekonomikas attīstību pēdējos gados. Cerības uz lielāku attīstības jaudu tiek liktas vien 2025.gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas ekonomika 2024.gada pirmajā pusē augusi vien par 0,3% salīdzinājumā ar pērno gadu, kas raksturojams kā stagnācijas turpināšanās. Te jāatgādina, ka vēl 2023.gada beigās Latvijas ekonomikas izaugsme 2024.gadā tika lēsta ap 2%, bet jau kopš pavasara visas institūcijas sāka mērķtiecīgu savu prognožu samazināšanu.

Ekonomikas eksperti ir uzskaitījuši virkni iemeslu, sākot ar zemu investoru aktivitāti un "aizķeršanos" ar daudziem lielajiem no Eiropas Savienības (ES) fondiem finansējamajiem projektiem un beidzot ar mājsaimniecību uzvedību, kas pēc piedzīvotā inflācijas šoka iepriekšējos gados nebūt nesteidz atsākt vērienīgākus tēriņus, kaut gan pirktspēja saskaņā ar statistikas datiem uzlabojas.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš savā vērtējumā par 2024.gada pirmās puses iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem atzīst, ka perfektāku stagnāciju grūti iedomāties - kopējā pievienotā vērtība svārstās ap vienu punktu jau kopš 2023.gada sākuma. Tomēr Strautiņa ieskatā ir viens mierinājums - varēja būt sliktāk. Ekonomists skaidro, ka dzīvojam laikā, kad preču eksportu samazina mājokļu tirgus krīze reģionā, bet ārvalstu investīciju piesaisti un tūrismu bremzē karš Ukrainā. Vietējās investīcijas un patēriņu bremzē arī augstās procentu likmes. Taču Strautiņš uzsver, ka ar mierinājumiem nevajag aizrauties, jo, neskatoties uz šiem apstākļiem, piemēram, Lietuvas ekonomika aug, lielā mērā pateicoties ilgstošam sekmīgam darbam investīciju piesaistē.

Tomēr Latvija ar savu lēno ekonomikas izaugsmi nebūt nav unikāla. ES statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka IKP otrajā ceturksnī, salīdzinot ar aprīli-jūniju pērn, ES palielinājies par 0,8%, bet eirozonā - par 0,6%. Līdz ar to ne par kādu lielu aktivitātes uzrāvienu nevar runāt arī Eiropā kopumā. Nopietnāka attīstība 2024.gadā ir vērojama vien tādās nelielās valstīs kā Malta un Kipra, bet starp lielajām Eiropas valstīm, kur IKP izaugsmei 2024.gada otrajā ceturksnī izdevies uzkāpt līdz 4% atzīmei, ir minama vien Polija. Latvijai savukārt krietni iegriež tas, ka "mīnusos" jau labu laiku ir Igaunijas ekonomika, jo tā ir nozīmīga Latvijas tirdzniecības partnere. Savukārt, Igauniju uz leju velk Somija un pārējās Ziemeļvalstis.

Lietas, kuras nekust uz priekšu

"Ekonomika ir vāja un vājāka, nekā gaidīts, turklāt ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Tēlaini runājot, pēc laba gada sākuma pavasaris ir ievilcies un vasara ekonomikā vēl nav iestājusies," intervijā aģentūrai LETA saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norāda, ka, pirmkārt, mūsu eksporta tirgos ir ļoti vāja izaugsme un tas negatīvi ietekmē ārējo tirdzniecību. Kamēr ekonomikās, kas ir nozīmīgi tirgi Latvijai, neparādīsies noturīga izaugsme, eksporta sektors būs vājš un vilks uz leju Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi. Otrkārt, tā ir mājsaimniecību uzvedība, jo ir redzams, ka mājsaimniecību ienākumi aug un pirktspēja atgūstas, bet šajā brīdī nedrošība vēl ir diezgan liela un mājsaimniecības izvēlas uzkrāt, nevis tērēt.

Ekonomisti ir pauduši viedokli, ka sākotnējās 2024.gada IKP izaugsmes prognozēs nepietiekami tika ņemta vērā arī Eiropas Centrālās bankas likmju politikas ietekme uz mājsaimniecību uzvedību. Augstās likmes, kuru mērķis ir bremzēt inflāciju, sadārdzināja arī kredītu izmaksas. Lai gan Latvijā lielākā daļa mājsaimniecību iztiek bez kredītsaistībām, ir redzams, ka arī šis faktors ir ietekmējis tēriņus un acīmredzami daļa naudas, kurai vajadzēja nonākt tautsaimniecībā, tika ieguldīta lielākos maksājumos par aizdevumiem.

Vēl viens piliens, kurš arī laikam nepietiekami tika novērtēts agrāk, ir tas, ka cilvēkiem pēc pandēmijas laika ierobežojumiem joprojām ir liela vēlme doties ceļojumos, par ko, piemēram, liecina maksājumu karšu izmantošanas dati. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāji ir sparīgi tērējuši līdzekļus ārzemēs, bet Ukrainas kara sabiedēto ārzemnieku plūsma uz Latviju joprojām nav īsti atjaunojusies.

Starp bremzējošiem faktoriem minams arī darba tirgus. Darba devēji sūdzas par ievērojamu atalgojuma kāpumu. Tajā pašā laikā darbaspēka rezerves Latvijā ir ļoti plānas. Kazāks norāda, ka turklāt arī tās pašas plānās rezerves mēs nemākam izmantot pietiekami racionāli.

"Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strādājošo skaits ir mazinājies, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir kāpums. Igauņi un lietuvieši ir bijuši prasmīgāki vietējā darbaspēka izmantošanā, jo iesaiste darba tirgū ir augstāka nekā Latvijā. Lietuvā strādājošo skaits ir būtiski audzis arī Ukrainas un Baltkrievijas bēgļu dēļ. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai neesam tik daudz piesaistījuši darbaspēku kā lietuvieši un igauņi, bet arī esošo darbaspēka resursu neizmantojam tik efektīvi," saka centrālās bankas vadītājs. Viņš arī piebilst, ka par ilgtspējīgu nevar uzskatīt tendenci, ka nodarbināto īpatsvars sabiedriskajā sektorā pieaug un privātajā sektorā kļūst mazāks.

Investīciju piesaistē, kas arī ir nozīmīgs faktors ekonomikas attīstībā, krietnu triecienu ir devis Krievijas īstenotais pilna apmēra iebrukums Ukrainā, jo virkne investoru uz Krievijas pierobežas valstīm joprojām skatās kā uz krietni riskantāku vietu savu ieguldījumu veikšanai. Lai gan nav piepildījušās kara sākumā izteiktās pesimistiskākās prognozes, Baltijas valstīm jārēķinās, ka uz tām tiek attiecināta augstāka "riska likme" nekā uz citām Eiropas ekonomikām, kas atrodas tālāk no agresorvalsts Krievijas.

Ne tik raiti, kā iecerēts, notiek arī ES fondu ieguldīšana Latvijas attīstībā. Finanšu ministrija gada sākumā cēla trauksmi par to, ka provizoriski ap 500 miljoniem eiro 2024.gadā, gadījumā, ja realizējas nozaru ministriju iesniegtās ES fondu ieguldījumu prognozes, netiks ieguldīti un novirzīsies uz turpmākiem gadiem. Vēlāk tika panākta vienošanās par investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus. Tomēr par to, ka brīžiem ar ES naudas izmantošanu iet kā pa celmiem spilgti liecina "Rail Baltica" projekts.

"Luminor" pārstāvis Strautiņš kā piemēru ir minējis, ka 2024.gada pirmajā pusē ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālos samazinājās par 7,3% un to var uzskatīt par šā gada lielāko nepatīkamo pārsteigumu Latvijas ekonomikā, jo tuvojas ES fondu apguves augstākais punkts.

Izaugsmes receptes meklējumi

Atbildi uz jautājumu, ko darīt ar lēnīgo ekonomikas izaugsmi, meklē ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā.

Tostarp bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi izstrādāja ziņojumu pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas aicinājuma. Ziņojumā teikts, ka ES nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 750-800 miljardu eiro apmērā, kas veido gandrīz 5% no bloka IKP.

"Pirmo reizi kopš Aukstā kara laikiem mums patiešām jābaidās par savu pašsaglabāšanos, un iemesls vienotai rīcībai vēl nekad nav bijis tik pārliecinošs," Dragi norādīja preses konferencē Briselē, kurā tika prezentēts ziņojums. Dragi norādīja, ka ES vajadzētu emitēt jaunus kopīgus parāda instrumentus, lai finansētu kopīgus investīciju projektus, kas palielinās ES konkurētspēju un drošību. Vēl viens risinājums ir labāk mobilizēt privāto kapitālu ES, aicinot panākt progresu ES kapitāla tirgu savienības izveidē, kas ilgstoši ir iestrēgusi. Savā ziņojumā Dragi brīdina, ka Eiropa ieiet jaunā laikmetā, kurā pieaug ārvalstu radītā konkurence, bet samazinās piekļuve ārējiem tirgiem, jo konkurenti arvien biežāk rada šķēršļus brīvai tirdzniecībai.

Viņš norāda uz "lielo atšķirību" ekonomikas izaugsmē, kas ir izveidojusies starp ES un ASV, ko galvenokārt izraisījusi izteiktāka produktivitātes pieauguma tempa palēnināšanās Eiropā. Dragi ziņojumā uzmanība pievērsta arī ES vājajai pozīcijai jauno tehnoloģiju jomā, kas nākotnē veicinās izaugsmi, un tajā teikts, ka tikai četri Eiropas uzņēmumi ir starp 50 pasaules vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Arī Latvijas Bankas prezidents Kazāks uzsver, ka ļoti straujais algu kāpums sāk negatīvi ietekmēt Latvijas konkurētspēju un eksporta daļas Latvijas eksporta tirgos sāk sarukt. Lai būtu augstu ienākumu valsts, ir nepieciešams krietni augstāks ražīgums. Diemžēl vieglu risinājumu tam nav, bet šie visi risinājumi ir jau iepriekš pārrunāti - strukturālās reformas, lielāka darba tirgus efektivitāte un iesaiste, labākas prasmes darba tirgū un arī apjomīgākas investīcijas gan izpētē, gan citās jomās. Proti, recepte ir ļoti līdzīga tai, ko Dragi savā ziņojumā liek priekšā visai Eiropai.

Tostarp arī Latvijā ir jāmācās skatīties no Eiropas perspektīvas un likt galdā Eiropas līmeņa priekšlikumus, bet savās mājās izdarīt to, kas jādara pašiem.

"Piemēram, administratīvā sloga mazināšanu. Dragi saka tieši to pašu - tie ir potenciālie izaugsmes avoti, kas šobrīd netiek izmantoti. Noņemam lieko regulējumu, un tas uzņēmumiem var iedot krietni lielāku atbalstu nekā kāds īstermiņa nodokļu samazinājums. Ja process kļūst ātrāks un lētāks, tad uzņēmēji no tā iegūst paliekoši. Piemēram, zināms, ka Ekonomikas ministrija strādā pie būvniecības procesa vienkāršošanas. Darām to pēc iespējas ātrāk, lai ekonomika no tā var iegūt," uzsver Kazāks. Tas pats attiecas uz ES fondu izmantošanu. Tai jābūt laicīgai un gudrai, lai stiprinātu ekonomikas izaugsmi un padarītu to ražīgāku.

Cerības uz nākotni

Tomēr 2025.gadā virkne institūciju un banku Latvijai prognozē jau straujāku izaugsmi, nekā tika piedzīvota 2024.gadā. Arī paši pesimistiskākie uzskata, ka Latvijas IKP 2025.gadā augs vairāk nekā par 2%, bet optimistiskākās prognozes liecina, ka izaugsmes temps varētu būt jau tuvu 3% vai pat šo skaitli pārsniegt. Lai gan arī šo izaugsmi var raksturot vien kā mērenu, tā tomēr iezīmē izkustēšanos no stagnācijas stāvokļa.

Eirozonas IKP šogad vēl ir lēnīgs, bet nākamgad, pateicoties arī zemākām procentu likmēm, jau augs straujāk, savā ekonomikas rudens apskatā prognozē "Swedbank". Tādēļ pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm Eiropā atjaunosies. Tomēr paies laiks, līdz izaugsmes atsākšanās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs sāks "vilkt līdzi" mūsu eksportu un atkal balstīs Latvijas tautsaimniecību. Līdz tam ir jācenšas ekonomikas pieaugumu noturēt pašu spēkiem, apskatā skaidro "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Galvenās cerības tuvākajā laikā "Swedbank" liek uz privātā patēriņa sasparošanos, jo priekšnoteikumi patēriņa pieaugumam ir.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka aizvien dominē drošības situācija. Ja drošības riski pieaugs, izaugsme var tikt bremzēta, bet cenas - atkal pieaugt. Tas rada dilemmu centrālajām bankām, apzinoties arī potenciāli negatīvo ietekmi uz akciju tirgiem.

Pēc "Luminor Bank" prognozēm, ir gaidāma atgriešanās pie stabilitātes, kas valdīja lielākajā daļā iepriekšējās desmitgades. Ienākumi toreiz auga ļoti mēreni, bet mājsaimniecību labklājībai tas bija labvēlīgs laiks, jo cenas bija visumā stabilas.

Savukārt Latvijas Bankas vadītājs mudina uz lielāku izlēmību.

"Latvijas problēma nav ideju trūkums. Latvijas problēma ir lēmumu novilcināšana vai nepieņemšana. Ir divas lietas, ko es vienmēr uzsveru. Pirmkārt, nebaidāmies riskēt un uzņemties atbildību. Otra lieta - izvirzām mērķus, kas ir ambiciozi un augsti. Ja mēs neuzņemsimies atbildību un neriskēsim, tad mēs turpināsim darīt to pašu, ko līdz šim, un mēs zinām, ka ar to nepietiek. Ja mēs riskēsim, tad ik pa laikam gadīsies arī kļūdas, bet no tām ir jāmācās, nevis jāmeklē vainīgais. Saprotam, kas strādā, un to arī darām, bet, kas nestrādā, to nedarām," saka Kazāks, piebilstot, ka Lietuva pēdējo desmit gadu laikā saņēmās, izvirzīja augstus mērķus, strādāja kopā, reizēm riskēja un tagad ir Baltijas reģiona veiksmes stāsts.

"Es neredzu iemeslu, kādēļ pēc desmit gadiem Latvija nevarētu būt Baltijas reģiona veiksmes stāsts. Mums tam ir visi priekšnoteikumi," teica Kazāks.

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. cookies). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Vairāk par sīkdatnēm Cookie Info Script