Vājš eksporta sniegums nav pārsteigums
Kopš 2023.gada aprīļa ir vērojama Latvijas eksporta stagnācija, ko ietekmē ierobežots ārējais pieprasījums galvenajos eksporta tirgos un ģeopolitiskā nenoteiktība.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas uzņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos eksportēja preces 10,695 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4% jeb 442,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs norāda, ka vājš eksporta sniegums nav pārsteigums un straujāka izaugsme joprojām būtu gaidāma 2024.gada otrajā pusē. Tomēr kopumā gada pirmais ceturksnis eksportam bija nedaudz labāks, kā gaidīts iepriekš, bet otrais ceturksnis bijis krietni vājāks. Viņš norāda, ka preču eksportā šobrīd stagnējoša ir kokrūpniecība un tās ražojumi - ierobežojošā monetārā politika galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā, piemēram, Zviedrijā, ir būtiski sabremzējusi nekustamo īpašumu un būvniecības sektoru, kur pakāpenisku atgūšanos varētu gaidīt ar zemākām procentu likmēm, kuru samazināšanas process Eiropā jau ir sācies. Vājās pagājušā gada ražas ietekmē mazāks ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Savukārt labāk veicas zāļu ražotājiem, medikamentu eksportam pusgadā kopumā augot, pat par spīti tam, ka mazinās eksportētie apjomi uz Krieviju.
"Gads kopumā eksportam, visticamāk, joprojām būtu raksturojams kā mīņāšanās uz vietas, ar cerību par ieskrējienu uz gada beigām," prognozē Mirošņikovs.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits uzsver, ka eksporta sniegums ir atkarīgs no pieprasījuma pasaules tirgos, kas pamazām sāk atjaunoties. "Skandināvijas valstīs, Vācijā, Lielbritānijā, kā arī citos Latvijai nozīmīgos tirgos šobrīd notiek ekonomikas stabilizācija, proti, valstis no recesijas vai nulles līmeņa pakāpeniski atgriežas pie izaugsmes. Tas noteikti tuvākajā nākotnē kāpinās pieprasījumu arī pēc Latvijas eksportētāju produkcijas," norāda LIAA direktors.
Viņš prognozē, ka tuvākajā laikā izaugsme Latvijas galvenajos preču noieta tirgos, kā Baltijas, Skandināvijas valstis un Vācija, nebūs strauja. "Tas nozīmē, ka lielāks fokuss jāliek uz tiem tirgiem, kur potenciāli būs lielāks pieprasījums. LIAA šobrīd plāno vairākas tirdzniecības veicināšanas aktivitātes ASV, Dienvidkorejā un Japānā. Tie ir tālie tirgi, kuros ir LIAA ārējās pārstāvniecības un kuri varētu būt interesanti daudziem Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem," norāda Bremšmits. "Ja raugāmies uz 2025.gadu, tad pieprasījums varētu sākt atgriezties arī tradicionālajos tirgos. Tomēr tas lielā mērā būs saistīts arī ar Eiropas Centrālās bankas politiku attiecībā uz procentu likmēm," prognozē Bremšmits.
Krievijā laimi nevajag meklēt
Trešajā gadā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā ir nepiedodami, ka joprojām Latvijā ir uzņēmumi, kas nav pārtraukuši tirdzniecības saites ar agresorvalstīm. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka uz Krieviju un Baltkrieviju šogad septiņos mēnešos Latvija eksportējusi preces kopumā 700,829 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 6,9% jeb 51,625 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada septiņos mēnešos. Eksporta apjomos samazinājums ir, bet ne tuvu tāds, kādu vēlētos redzēt.
To uzsver arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, norādot, ka eksporta apjomi uz Krieviju joprojām ir ļoti augsti. "Ja skatāmies uz tirdzniecības saitēm ar Krieviju, tad importa pusē saišu pārraušana ar Krieviju ir bijusi ļoti strauja un, manuprāt, ļoti pareiza. Energoresursu ziņā mēs no Krievijas esam "atsaistījušies", un notiek darbs, lai arī elektrības nozarē pārrautu saites. Savukārt, ja skatāmies uz eksporta cipariem, tie joprojām ir ļoti augsti," saka Kazāks. Viņš Latvijas uzņēmumus mudina meklēt savu nākotnes izaugsmi citos tirgos. "Krievija ir ļoti augsta riska tirgus, un tur ilgstoši palikt un uz tā veidot savu nākotni ir kā celt māju uz plūstošajām smiltīm," saka Latvijas Bankas prezidents.
Kazāks norāda, ka tiem uzņēmumiem, kuriem Krievija bija neliela daļa eksporta apjomā, jaunus tirgus atrast un aiziet no Krievijas bija krietni vieglāk. Latvijas Bankas 2022.gada pētījums liecina, ka eksports uz Krieviju lielā mērā ir nišas pasākums un tiem uzņēmumiem, kuri tirgojās ar Krieviju, šis tirgus veido ļoti lielu īpatsvaru visā eksporta apjomā. "Gribētu uzsvērt, ka ir naivi cerēt, ka atgriezīsies iepriekšējie laiki. Tā tas nebūs. Ja šie uzņēmumi domā par savu nākotni, tad vajadzētu skatīties pavisam citā virzienā," uzsver Kazāks.
Ekonomikas ministrija mājaslapā ik mēnesi publicē uzņēmumus, kas turpina tirgoties ar agresoriem - Krieviju un Baltkrieviju. Saraksts liecina, ka jūnijā uz Krieviju preces eksportēja 128 Latvijas uzņēmumi, bet uz Baltkrieviju - 73. Šajos sarakstos ir arī abi Latvijas lielākie zāļu ražotāji "Grindeks" un "Olainfarm" (jaunais nosaukums "Olpha").
Zāļu ražotājiem grandiozi plāni Rietumvalstu tirgos
Latvijas zāļu ražotāji "Grindeks" un "Olpha" saņēmuši daudz pārmetumu par turpināšanu tirgoties Krievijā un Baltkrievijā. Pārmetumi ir pamatoti, jo, lai gan abi uzņēmumi iegulda lielas investīcijas un resursus, lai pārorientētu eksportu uz Rietumvalstu tirgiem, līdzšinējā komunikācija par agresoru valstu tirgiem ir bijusi nepārliecinoša - sākot jau ar pilnīgu atteikšanos komentēt eksportu uz Krieviju, līdz argumentiem, ka zāles ir cilvēku pamattiesības, ko nevar liegt Krievijas civiliedzīvotājiem, un apgalvojumiem, ka globālo farmācijas kompāniju darbība Krievijā pēc kara tiek paplašināta.
Zāļu ražotāja "Olpha" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis intervijā aģentūrai LETA juridisku iemeslu dēļ nekomentēja darbību Krievijas tirgū, bet norādīja, ka kompānijas mērķis ir desmit gadu laikā palielināt apgrozījumu līdz miljardam eiro un ar Rietumeiropas tirgu aizstāt agresorvalstis. "Mūsu mērķis un attīstības stratēģija ir balstīta tajā, lai varam ievērojami paplašināt savu darbību Rietumeiropas tirgos un sasniegt miljarda eiro apgrozījumu tuvākajā desmitgadē. Tam veltām ievērojamas investīcijas un milzīgus iekšējos resursus," saka Bundulis.
"Olpha" nākamajos piecos gados attīstībā plāno ieguldīt 100 miljonu eiro investīcijas, un liela daļa no šī finansējuma ir piešķirta jaunu produktu izstrādei, jaunu tirgu apgūšanai, ražošanas jaudu palielināšanai, kā arī energoefektivitātes palielināšanai.
Attīstības tempi, pēc Bunduļa teiktā, ir uzņemti ļoti strauji. "Ja visa uzņēmuma pastāvēšanas 50 gados ir apmēram 60 dažādu nosaukumu produkti, ko ražojam, tad pēdējo divu gadu laikā ir apstiprināti 50 jauni medikamenti, vēl apmēram 100 projekti ir izvērtēšanā. Mēs tagad mēģinām ātrā tempā ielekt strauji braucošā vilcienā, lai būtu konkurētspējīgi un varētu virzīties uz priekšu," norāda "Olpha" vadītājs.
Viņš uzver, ka ieiešana jaunos tirgos, tirgus diversifikācija un risku samazināšana ir uzņēmuma galvenā prioritāte. "Ikvienam uzņēmumam risks ir milzīgs, ja tas ir atkarīgs no dažiem produktiem vai no dažiem tirgiem, it sevišķi šodienas apstākļos, kad dzīve diemžēl var ļoti strauji mainīties un ne vienmēr patīkamākajā virzienā," saka Bundulis.
Viņš arī piebilst, ka eksporta prioritātes ir sadalītas vairākos posmos, jo vienā dienā aptvert visu pasauli būtu sarežģīti. "Pirmais posms ir Eiropa un valstis, kur reģistrācijas dokumentācija ir līdzīga kā Eiropā, piemēram, Līča valstis, vērtējam iespējas arī ASV, Kanādā, Dienvidaustrumāzijas valstīs. Austrālija ir interesants tirgus, un jau notiek sarunas ar partneriem par iespējām. Mūs interesē visi tirgi, kuros "Olpha" medikamenti ir nepieciešami un var palīdzēt pacientiem," saka Bundulis, atklājot, ka šobrīd Rietumu valstu tirgos pārdošanas apjoms ir apmēram 30% no kopējā apgrozījuma.
Arī "Grindeks" iet līdzīgu ceļu kā "Olpha" un virzās prom no agresorvalstu tirgiem. Kompānija publiskā paziņojumā, kas publicēts pie uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu saraksta, norāda, ka, pateicoties mērķtiecīgam darbam no uzņēmuma puses, Krievijas un Baltkrievijas tirgus īpatsvars "Grindeks" uzņēmējdarbībā ir būtiski mazinājies. "No vairāk nekā trīsdesmit Krievijas tirgū iepriekš pieejamiem produktiem, šobrīd to skaits ir samazināts līdz sešiem, turklāt šie produkti ir paredzēti pārsvarā hronisko slimību ārstēšanai civilajiem iedzīvotājiem un atstāti "Grindeks" portfelī humānu apsvērumu dēļ. Produktu skaits samazināts arī Baltkrievijā, atstājot tikai svarīgākos medikamentus iedzīvotājiem. Abās valstīs ir pārtrauktas uz patērētāju vērstas mārketinga aktivitātes produktu virzībai," norāda "Grindeks".
"Grindeks" informē, ka aizvadītajos gados vairāk nekā uz pusi ir samazināts darbinieku skaits Krievijā un Baltkrievijā. Vienlaikus, pamatojoties uz "Grindeks" koncerna ilgtermiņa attīstības stratēģiju, pēdējos gados ir ieguldīts liels komandas darbs, lai uzsāktu paplašināšanos jaunajos tirgos, kā Eiropas Savienībā, ASV, Japānā, Dienvidkorejā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Kanādā. "Grindeks" arī norāda, ka portfeļa attīstība un pārdošanas tīkla izveide jaunajās valstīs prasa laiku, kā arī "savā darbībā uzņēmums ir atbildīgs par mūsu pacientiem visās valstīs visā pasaulē, kas paļaujas uz mūsu zālēm un kuriem ir tiesības uz dzīvību".
Eksporta veiksmes stāsts ir atrast savu nišu
Pārtikas un lauksaimniecības preces vienmēr ir bijušas Latvijas eksportspējīgo nozaru augšgalā. Ja 2023.gadā Latvijas preču eksporta vērtība kopumā bija par 11,2% mazāka nekā 2022.gadā, tad pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports pērn pieauga par 4,1%, sasniedzot 4,96 miljardus eiro.
Lai arī šogad eksporta dati nebūt nav iepriecinoši, vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, šā gada jūlijā lielāko pozitīvo devumu kopējā preču eksporta pieaugumā noteica tieši pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta pieaugums par 15,2%, tādējādi nodrošinot 3,1 procentpunkta devumu jeb pusi no kopējā preču eksporta kāpuma, norāda Finanšu ministrija (FM). Nozīmīgāko ieguldījumu eksporta pieaugumā šajā preču grupā noteica alkoholisko dzērienu, eļļas augu sēklu, kā arī pārtikas rūpniecības atlieku eksporta pieaugums, ko lielā mērā nodrošināja reeksports. Palielinājies arī graudaugu eksports, bet mazākā apmērā nekā iepriekš minētās preces.
FM atzīmē, ka graudaugu eksportam ir svarīga loma kopējā preču eksportā, jo tikai šī preču grupa vien pērn veidoja gandrīz 4% no kopējā preču eksporta. "Šā gada septiņos mēnešos graudaugu eksporta vērtība bija par 21,3% mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ja graudaugu raža un to kvalitāte šogad būs augsta, tas varētu veicināt arī preču eksportu, it īpaši rudens mēnešos, kad tradicionāli tiek novēroti gada lielākie graudaugu eksporta apjomi," norāda FM.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā LETA izteica cerību, ka arī šogad pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportā gadā kopumā būs izaugsme. "Mēs turamies un ceram, ka eksporta apjomi šogad būs lielāki nekā pagājušajā gadā. Tendences eksportā ir pozitīvas. Tas, ko mēs šogad esam novērojuši, ka ražotāji vairāk izmanto atbalsta iespējas dalībai starptautiskās izstādēs. Ar cerībām raugos, ka ieguldītais darbs dos rezultātus un šogad eksportā redzēsim pieaugumu - neceram uz pieaugumu ar divciparu skaitli, bet tomēr uz pieaugumu," saka Šure.
Viņa piekrīt, ka Latvijas uzņēmumiem neiet viegli, jo Eiropas tirgos katra valsts savu tirgu aizsargā pēc iespējas vairāk, redzot tendences ekonomikā. Savukārt trešajās valstīs eksports ir specifisks un grūtāks - katram uzņēmumam ir jāielaužas tirgū, jāsaprot nianses. "Produkts un garša, kas mums var likties ļoti patīkama, citā tirgū var būt pilnīgi nepieņemama. Eksportā uz trešajām valstīm tirgus izpēte, mārketinga izstrāde un savas nišas apzināšana ir visgrūtākais. Ja tas izdodas, tad eksports aiziet," saka LPUF vadītāja, gan piebilstot, ka arī pie optimistiskākā scenārija jaunu tirgu iekarošana un rezultātu sasniegšana prasa vismaz pusgadu.
Arī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš intervijā aģentūrai LETA norāda, ka Latvijas alu ar atplestām rokām eksporta tirgos negaida, taču ir arī veiksmes stāsti, kad mazās alus darītavas tieši eksporta tirgos ir atradušas savu nišu un ražo produkciju gandrīz tikai eksportam. "Ikvienam alus ražotājam tradicionālā izpratnē mājas tirgus un mājas spēle ir pati svarīgākā. Alu māk darīt visur, īpaši Eiropā, kas ir mums tuvākais tirgus. Tālākiem tirgiem savukārt galvenais jautājums ir preces svars, un alus ir smags produkts, kas sastāv lielākoties no ūdens. Ja mājas tirgū ir grūti izaugt līdz tādai stabilitātei, ka vari sākt atlicināt mārketinga budžetus ārvalstu tirgus iekarošanai, tad eksportēt ir grūtāk," stāsta Pļaviņš.
Viņš norāda, ka kopumā Latvijas alum (ar retiem izņēmumiem) eksportā iet "čābīgi". "Vispirms jau tādēļ, ka mājas tirgū mums nav viegli cīnīties, mājas spēle nav viegla. Un otrs iemesls ir, ka lielākajā daļā Eiropas paši māk darīt labu alu. Ir gan izņēmumi - Latvijā ir divas mazas alus darītavas, kuras vairāk nekā 80% saražotā eksportē. Viņas ir trāpījušas uz pasaules alus modes viļņa. Tā ir ļoti šaura niša, un, ja viņiem vajadzētu šāda veida alu pārdot Latvijā, tad domājams, ka tas neizdotos," saka Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības vadītājs.